Pirmizrāde: 3. oktobrī Valmieras tehnikuma Rankas teritoriālajā struktūrvienībā
Bijušie studenti sapulcējas uz salidojumu pie kursabiedrenes, kura izdomājusi vakaru pavadīt ar Eduarda Veidenbauma dzeju. Tam viņa īpaši sagatavojusi grāmatiņas, kuras sanākušie izvēlas un veido sarunu dzejnieka vārdiem.
Velta: Pie debesīm zvaigznes spulgo un mirdz,
Virs zemes ziedoņa vēsma dvašo,
Ir vasaras nakts.
Inese: Cika aizgrābta sirds!
Tā apkamptu, skūpstītu radību plašo.
Alvis: Es atminos rožainos laikus
Un meiteņu līgsmajos vaigus,
Un puķēm raibotās lejas,
Un jautrības, smieklus un dejas.
Valda: Ja nav naudas, spārni īsi,
Guli tur, kur liktens sien,
Gaidi nāvi, paradīzi,
Paliec vecs un kapā lien!
Egils: Vēl diena ir gaiša, vēl ziedoņa laiks,
Lai iedzeram, sen jau mums slāpes!
Jolanta: Atstāj sapņus!
Dzenies tik pēc maizes,
Būsi laimīgs, zudīs visas raizes.
Jānis: Vēl neesmu dubļos tik dziļi es slīcis,
Vēl spēka man atgriezties, labākam būt.
Ineta: Lai noveļas katram nu skumjības slogs,
Lai sirdis smeļ līgsmības sauli.