Разработано с JooMix.

Jaunpiebalgā pagasta inteliģence aktīvi veidoja kultūras dzīvi. Pirmā teātra izrāde notikusi 1895. vai 1896.gadā, ar Ādolfa Alunāna lugu „Kas tie tādi, kas dziedāja”. Pirmskara periodā uzvestas Rūdolfa Blaumaņa, Ādolfa Alunāna, Andreja Upīša lugas.

1922.gadā ticis izvirzīts aktuāls jautājums par kultūras biedrības nama celšanu, pārbūvējot 1921.gadā nodegušo Abrupkrogu. Celtniecības darbus izpildīja būvuzņēmējs Kalniņš no Cēsīm. Skatuvi izbūvēja Dailes teātra skatuves meistars Lēvenšteins. Dekorācijas zīmēja mākslinieki – novadnieki Jēkabs Strazdiņš un Jānis Titāns. Celtniecības darbi ritēja raiti, 1926.gada 23. oktobrī notika biedrības nama atklāšana – iesvētīšana un koncerts, bet 24.oktobrī – teātra izrāde – R. Blaumanis „Pazudušais dēls”. Biedrības nama atklāšanas svinībās piedalījās arī toreizējais Valsts prezidents Jānis Čakste ar kundzi.

Jaunpiebalgas Dziedāšanas biedrības teātri 20.un 30. gados vadīja režisori Emīls Buduls un Jānis Drulle, izaudzinot disciplinētu skatuves mākslas kolektīvu. Tika pieaicināti arī kvalificēti aktieri – Emīls Mačs, Marija Jauntirāne(Apine), A. Titans, R. Zandersons un citi.

Dziedāšanas biedrības pastāvēšanas laikā no 1885.gada līdz 1940.gadam teātrī darbojušies režisori – Orniņš, Oto Zariņš, Jānis Jēps – Baldzēns, Emīls Buduls, Jānis Drulle, A. Titans, A. Būmanis,  Marija Jauntirāne(Apine), A. Eiduks. Kā aktieri teātrī spēlējuši – V. Apinis, O. Damroze, A. Ērglis, A. Ķucs, A. Lobe, A. Resnais, Mūrnieks, V. Ozoliņš, A. Pabērzis, M. Pabērzis, J. Resnais, K. Resnais, A. Sproga, I. Tenteris.

1922.gadā zemes ierīcības komiteja Jaunpiebalgas kultūras biedrībai piešķīra muižas klēti, kuru iekārtoja un atklāja tajā kultūras namu. Atklāšanas pasākumā teātris rādīja Pāvila Gruznas lugas „Ziedu grava” iestudējumu.

Jaunpiebalgas kultūras biedrības teātrī kā aktieri darbojās – P. Pikurs, J. Ozoliņš, B. Cīrule (Misiņa), P. Ķiņķers, A. Ganiņa, H. Ķiņķere, E. Ķiņķere, A. Miesniece, M. Rubene, M. Titane, M. Vībante, E. Šāvēja, A. Kalniņa, P. Milniņa, L. Baldzēna, E. Zivtiņa, J. Ozoliņš, J. Pikurs, J. Miesnieks, P. Beķers, A. Šube, H. Klapars, K. Rubenis, M. Saruka, E. Kaparkalēja, A. Stādiņa, E. Brūvere, M. Balode, O. Grīnvalde, P. Zivtiņš, J. Līpācis, J. Odziņš, J. Brencis, P. Liepiņš, V. Mednis.

Jānis Baldzēns (1891-1958)

Ja svešinieks ienāktu Jāņa Baldzēna sētā un redzētuviņu ar arklu atgriežamies no tīruma, tas saprastu, ka saticis parastu darba zemnieku. Būtu grūti iedomāties, ka šis cilvēks cieši saistīts arī ar skatuvi, dramaturģiju, literatūru. Šīs lietas viņu ieinteresēja jau mācoties Jaunpiebalgas draudzes skolā. Beidzot skolu, viņš mācījās Dubras divgadīgajā teātra skolā.

Jānim Baldzēnam bija milzīgas darba spējas gan kā zemniekam, gan kultūras darbiniekam. Viņam bija arī plaša bibliotēka – latviešu, krievu un rietumu klasiķu darbi. Hronoloģiskā secībā tika krāti žurnāli un avīzes.

Dramaturģijas žanrā viņš uzrakstījis vairākus darbus, kuros aplūkotas sadzīves problēmas – „ Līčupe”, „Genoveva”, „Saules zeme”, Uguns rotaļa”, „Dzīves sērdieņi”. Darbi uzvesti Jaunpiebalgas kultūras biedrības teātrī, daži arī Dailes teātrī Rīgā pirms kara.

Jaunpiebalgas kultūras biedrības teātrim Jānis Baldzēns repertuāru izvēlējās pārdomāti, drosmīgi. Tika iestudēti tādi liela apjoma darbi, kā – Aspazijas „Vaidelote”, „Sidraba šķidrauts”, Raiņa „Pūt, vējiņi”, „Mīla stiprāka par nāvi”, „Indulis un Ārija”, Blaumaņa „Ugunī”, „Pazudušais dēls”, Alunāna „Mūsu senči”. No cittautu dramaturgiem tika izvēlēti – G. Hauptmanis „Nogrimušais zvans”, Ļ. Tolstojs „Dzīvais mironis”, H. Ibsens „Ziemeļu varoņi”, „Spoki”.Teātra uzvedumiem pašiem vajadzēja gādāt par grimēšanu, tērpiem, dekorācijām. Skatuves noformēšanā bieži palīdzēja mākslinieki Kārlis Miesnieks un Jānis Titans. Bija izrādes, kurām tērpus veda no Rīgas teātriem.

Pēc katras izrādes notika uzveduma analīze, tika izvērtēts labais un sliktais. 20 gadu laikā Jānis Baldzēns bija teātra kolektīvu cieši saliedējis.

Teātri Jaunpiebalgā no 1999.gada vada režisore Velta Kļaviņa,

no 2000.gada – režisore Anna Robežniece, iestudē Elīnas Zālītes lugu „Bīstamais vecums”,

2001.gadā – režisore Ilga Lūse iestudē Jāņa Jurkāna lugu „Karstā nauda” (pašdarbnieki no pensionāru kluba „Harmonijas”), viņas vadībā iestudēta arī Jāņa Jēpa – Baldzēna luga „Trīs jaunas meitas”.

Teātris iestudējis arī Elzas Egles lugu „Zelta ādere”

  1. gadā – M. Rītupes luga „Stāvi mierā!” ,režisore Liene Lorence.
  2. gadā – pašdarbnieki izrāda Andreja Upīša lugu „Atraitnes vīrs”, režisore Liene Lorence.

www.jaunpiebalga.lv

Režisore

Aina Damroze

Ilgu laiku bija Gatartas pansionāta direktore. Šobrīd bauda senioru privilēģijas. Vienmēr ir vēlējusies izpausties savā profesijā- režisore. 

Citā laikā Aina cep maizi, īstu rudzu rupjmaizi, īstā maizes krāsnī .

 

Mākslinieks-dekorātors

Egils Johansons

Savulaik  būdams Vecpiebalgas kultūras nama direktors, ieguvis daudz vērtīgus kontaktus, sadarbības partnerus un attīstījis menedžera prasmes.

 Egils ir mākslinieks, donžuans, viņa Ahilleja papēdis- vēderdejotājas.

Mūsu atbalstītāji